2022. gada globālā riska pētījums

Piegādes ķēdes izirst un mainās kā nekad agrāk. Ģeopolitiskā spriedze, klimata krīze, globālās pandēmijas sekas un draudi kiberdrošībai 2022. gadā uzņēmumiem radīs daudz izaicinājumu. Kā uzņēmumi no visas pasaules spēs koncentrēsies uz piegādes ķēdes noturību, efektivitāti un ilgtspējību šajā pārmaiņu laikā BDO Global centās noskaidrot jau septītajā ikgadējā pētījumā, kurā tika aptaujāti 500 uzņēmumu vadītāji Eiropā, Tuvajos Austrumus, Āfrikā, Āzijā un Klusā okeāna reģionā, kā arī Amerikā, lai izprastu viņu pieeju riska pārvaldībai un to, kā viņi reaģē uz globāliem notikumiem, kas apdraud viņu uzņēmējdarbību.

Uzņēmumi, kas ir izmantojuši proaktīvu pieeju piegādes ķēdes noturības veidošanai, koncentrējoties uz ilgtspējību, nākamajos gados spēs izturēt pārmaiņas. Mūsu globālā riska apsekojums atklāja interesantu piegādes ķēdes problēmu un veikto pasākumu kopumu, lai mazinātu riskus gan uzņēmumos, gan reģionos.

Iespējams, nav pārsteidzoši, ka 77 procenti aptaujāto noradīja ģeopolitisko spriedzi kā visaktuālāko izaicinājumu, ņemot vērā Krievijas kara ietekmi uz Ukrainu, kā arī aktuālās problēmas ar ASV un Ķīnu. Ierobežojot COVID-19 un veicinot ekonomikas atjaunošanos, sāka iezīmēties arī citas piegādes ķēžu problēmas – nepieciešamība pēc stingrāku vides noteikumu ieviešanas, digitālo zināšanu trūkumu apzināšana un klimata pārmaiņu sekas.

Lai gan pandēmijas dēļ uzņēmumiem visā pasaulē bija jāpielāgojas un jādažādo piegādes ķēdes, šīs bezprecedenta pasaules krīzes mācības ne vienmēr tiek izmantotas nākotnes riskiem. Kamēr kiberuzbrukumu risku piegādes ķēdēm kā draudu minēja 72 procenti respondentu, digitālās ekspertīzes attīstībā bija būtiskas reģionālas atšķirības. Tuvajos Austrumos un Amerikā digitālo talantu nolīgšana un ieguldījumi piegādes ķēdes tehnoloģijās bija augstāka prioritāte nekā citos reģionos, un arī piegādes ķēdes pārvaldības prioritāte šajos divos reģionos ir ievērojami augstāka. "Novērtējiet piegādes ķēdes riskus balstoties uz piegādes ķēdes sarežģītības, kvalitātes, vides un sociālās ietekmes un piegādes drošības," ieteica Emanuels van Zandvorts. Viņš piebilda, ka uzņēmumiem ir jāplāno "neparedzēti notikumi", meklējot alternatīvas gan piegādēm, tā izmantotajiem materiāliem. Jāpārskata līgumi ar klientiem, jāsaīsina piegādes ķēdes, kur tas iespējams, jāuzrauga riska rādītāji un jāveido “drošības spilveni” noliktavās.

Aptaujā atklājās, ka piektdaļa uzņēmumu ir nobažījušies par klimata katastrofu risku piegādes ķēdēm, kas korelē ar nelielu daļu uzņēmumu, kuriem ir plāni un procesi, lai mazinātu klimata pārmaiņu radītos traucējumus. Rikijs Čens brīdināja piegādes ķēdes vadītājus, ka "globālie regulatori turpmāk pārbaudīs ar klimatu saistītos datus un būs gaidāmas papildu prasības, piemēram, obligāta ESG ziņošanas garantija un oglekļa emisiju datu pārbaude." Tādas stratēģijas kā atteikšanās no zemu krājumu uzglabāšanas noliktavā; lokalizācija, kur iespējams; kopīgi iepirkumi; klimata un laikapstākļu prognožu iekļaušana paredzamajā analīzē ir būtiska, ja plānojat piegādes ķēdes, kas spēj izturēt ekstremālus klimata apstākļus, vairāk koncentrējoties uz piegādes ķēdes noturību pret neparedzētiem notikumiem, nevis efektivitāti. Tas varētu būt lielākais izaicinājums piegādes ķēdēm, taču paliek jautājums, vai uzņēmumi ir gatavi veikt nepieciešamos plānus un veikt ieguldījumus, lai novērstu citu pandēmijas līmeņa piegādes ķēdes krīzi.

Pētījumu angļu valodā lasiet šeit.